Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu
Izskatot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RADEX-EUROPE”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003921407 (turpmāk – Sabiedrība), 2026. gada 13. jūlija iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),
[1] 2026. gada 4. jūnijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības 2026. gada 3. jūnija pieteikums (turpmāk – Pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par izmaiņām padomes sastāvā, statūtos, informācijā par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem un dalībnieku reģistra nodalījuma pievienošanu reģistrācijas lietai. No Sabiedrības iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka Sabiedrības kapitāla daļas daļēji atsavinātas Lihtenšteinas Firstistē izveidotajam fondam Heritage Prosperity Foundation, kam Lihtenšteinas Firstistes reģistrā piešķirts reģistrācijas Nr. FL-0002.735.201-0 (turpmāk – Fonds), līdz ar to Fonds kļūst par vienu no Sabiedrības dalībniekiem.
Savukārt ar Pieteikumu pieteikta jauna informācija par diviem Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem K. K. Z. (C. C. Z.) un V. B. (V. B.), no kurām katra atsevišķi īsteno netiešu kontroli pār Sabiedrību caur Fondu kā Fonda pilnvarnieku Protecta Treuhand-Anstalt (turpmāk – Protecta Treuhand), kam Lihtenšteinas Firstistes reģistrā piešķirts reģistrācijas Nr. FL-0001.002.739-1, un Protector Stiftung (turpmāk – Protector), kam Lihtenšteinas Firstistes reģistrā piešķirts reģistrācijas Nr. FL-0002.636.861-1, valdes locekles.
[2] 2026. gada 11. jūnijā Reģistra valsts notārs, izskatot Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, pieņēma lēmumu Nr. 21-6/45834 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) atlikt izmaiņu reģistrēšanu komercreģistrā, nosakot termiņu trūkumu novēršanai. Apstrīdētajā lēmumā norādīts, ka no iesniegtā paskaidrojuma par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem nav iespējams pārliecināties, ka galīgo kontroli pār Fondu un līdz ar to netieši arī pār Sabiedrību īsteno tikai Pieteikumā norādītās fiziskās personas K. K. Z. un V. B., proti, Pieteikumam pievienotajos dokumentos nav sniegts pietiekams skaidrojums, kādēļ citas personas nav pieteiktas kā Sabiedrības patiesie labuma guvēji atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1. panta pirmās daļas 5. punkta b) apakšpunkta noteiktajai definīcijai.
[3] 2026. gada 13. jūlijā Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā Sabiedrība apstrīd Apstrīdēto lēmumu, norādot, ka Fonda dibinātājs neīsteno kontroli pār Fondu, savukārt Fonda pilnvarnieki ir juridiskas personas, kuru pārvaldes institūciju līmenī identificējamas fiziskās personas, kas īsteno galīgo netiešo kontroli pār Fondu un līdz ar to arī pār Sabiedrību. Sabiedrības ieskatā šādas personas ir V. B., K. Z. un S. G. (S. G.). Vienlaikus Iesniegumā skaidrots, ka S. G. faktiski ir atkāpies no amata Protecta Treuhand pārvaldes institūcijā, taču šīs izmaiņas Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī vēl nebija reģistrētas Lihtenšteinas komercreģistrā. Sabiedrība atsaucas uz Latvijas Bankas vadlīnijām, kurās norādīts, ka patiesā labuma guvēja noskaidrošanas mērķis juridiskā veidojuma gadījumā ir noteikt fizisko personu, kura galarezultātā faktiski kontrolē juridisko veidojumu, līdz ar to, Sabiedrības ieskatā tas nozīmē, ka izšķiroša nozīme piešķirama nevis formālam statusam, bet gan tam, vai konkrētā fiziskā persona tieši vai netieši īsteno faktisku kontroli pār Fondu.
Iesniegumā norādīts, ka par personām, kuras īsteno galīgo netiešo kontroli pār Fondu, uzskatāmas V. B., K. Z. un S. G., pamatojoties, pirmkārt, uz statusu, ka Fonda augstākā pārvaldes institūcija ir Fonda padome, kuru veido Protecta Treuhand un Protector, savukārt minēto juridisko personu pārvaldes institūciju locekļi ir personas, caur kurām tiek īstenota kontrole pār Fondu. Otrkārt, uz kontroles īstenošanas veidu, ka, tā kā Protecta Treuhand un Protector Fonda līmenī ir individuālas pārstāvības tiesības, V. B. un K. Z. kontroli īsteno kā abu minēto juridisko personu pārvaldes institūciju locekles, bet S. G. kā Protecta Treuhand pārvaldes institūcijas loceklis. Tādējādi Sabiedrības ieskatā visas minētās personas ir norādāmas kā Sabiedrības patiesie labuma guvēji. Līdz ar to Sabiedrība uzskata, ka šāds kontroles īstenošanas veids ir konkrēts, izsekojams un reģistrējams.
Savukārt attiecībā uz Fonda dibinātāju nav identificējams kontroles īstenošanas veids, kas pamatotu tā atzīšanu par patieso labuma guvēju, jo saskaņā ar Lihtenšteinas tiesisko regulējumu dibinātājs nepiedalās Fonda pārvaldē, neīsteno kontroli pār Fondu un negūst no tā ekonomisku labumu, līdz ar to Sabiedrība uzskata, ka Fonda dibinātājs nav norādāms kā Sabiedrības patiesais labuma guvējs. Tāpat Sabiedrība norāda, ka no Iesniegumam pievienotajiem Fonda statūtiem izriet Fonda padomes tiesības iecelt personas atsevišķu funkciju izpildei un izveidot papildu izpildinstitūcijas. Sabiedrības ieskatā Protecta Treuhand komercreģistra izrakstā minētās personas neietilpst attiecīgās juridiskās personas pārvaldes institūcijā, bet pilda deleģētas izpildfunkcijas, tādēļ tās neīsteno galīgo kontroli pār Fondu. Līdz ar to Sabiedrība secina, ka galīgo netiešo kontroli pār Fondu īsteno personas, kuras ietilpst Fonda padomes locekļu pārvaldes institūcijās.
Saskaņā ar iepriekš norādīto Sabiedrība lūdz atcelt Apstrīdēto lēmumu un reģistrēt izmaiņas komercreģistrā un informāciju par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem.
Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu, Sabiedrības reģistrācijas lietā esošos dokumentos, publiski pieejamo informāciju no ārvalstu reģistriem, kā arī Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus,
[4] FATF 2023. gada martā izdotajās vadlīnijās “Juridisko personu patiesie labuma guvēji” patiesais labuma guvējs tiek skaidrots kā fiziskā persona, kurai “galarezultātā” pieder vai tā kontrolē “klientu”, un/vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums. Definīcija ietver arī tās personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār juridisko personu. “Galarezultātā pieder vai kontrolē” un “īsteno galīgo kontroli” attiecas uz situācijām, kurās īpašumtiesības/kontrole tiek īstenota caur īpašumtiesībām vai citiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole. Patiesā labuma guvēja definīcijas būtiska iezīme ir tā, ka tā pārsniedz formālās īpašumtiesības un likumisko kontroli. FATF uzsvars ir uz fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona un kura izmanto tās augstākās vadības pilnvaras vai aktīvus, kā arī uz fizisko personu, kura faktiski īsteno kontroli, neatkarīgi no oficiālā amata.
Likuma 1. panta pirmās daļas 5. punktā ietvertā patiesā labuma guvēja definīcija izstrādāta, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20.maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK 3. panta 6. punktā. Minētā tiesību norma nosaka diferencētus kritērijus patiesā labuma guvēja identificēšanai atkarībā no tiesību subjekta struktūras:
1) a) apakšpunktā — kritēriji korporatīvajām vienībām, kurās var piemērot matemātisku kontroles aprēķinu pēc līdzdalības sliekšņa;
2) b) un c) apakšpunktos — kritēriji trastu un citu juridisku veidojumu, piemēram, fondu, kā arī ar tiem funkcionāli līdzīgu struktūru patiesā labuma guvēju identificēšanai.
Līdz ar to patiesā labuma guvēja definīcijas mērķis gan nacionālajā regulējumā, gan Eiropas Savienības tiesību normās un FATF starptautiskajos standartos ir atklāt fizisko personu, kura galarezultātā faktiski kontrolē juridisko personu vai juridisko veidojumu. Tādēļ juridiska veidojuma gadījumā jāvērtē ne tikai personas formālais statuss, bet arī attiecīgā veidojuma uzbūve, tajā paredzētie tiesību un ietekmes mehānismi, kā arī faktiskās kontroles īstenošanas veids.
Izskatāmajā gadījumā Sabiedrības dalībnieks ir Lihtenšteinas Firstistē izveidotais Fonds un no Sabiedrības iesniegtajiem dokumentiem, tostarp Fonda statūtiem, izriet, ka Fonds nav kapitālsabiedrība, kurā patiesā labuma guvēja identificēšana būtu balstāma uz kapitāla daļu, akciju vai balsstiesību proporcijas aprēķinu. Fonds ir izveidots kā atsevišķa juridiska struktūra ar tai nodotu mantu, noteiktu mērķi, Fonda padomi kā pārvaldes institūciju, labuma guvēju noteikšanas mehānismu, kā arī iespējamiem papildu kontroles vai pārraudzības mehānismiem. Secīgi, Fonda patieso labuma guvēju noskaidrošanā jāvērtē Fonda kā juridiska veidojuma uzbūve, tajā identificējamie statusi un kontroles īstenošanas mehānismi.
Norādāms, ka no Fonda statūtiem izriet, ka Fonda struktūrā identificējams dibinātājs (statūtu 2.4. punkts), Fonda padome kā pārvaldes institūcija (statūtu 13.1. punkts), kā arī Nolikums (By-laws), kurā nosakāmi Fonda labuma guvēji, tiesības uz labumu un labuma saturs (statūtu 9.1. punkts). Tāpat statūtos paredzēti Aizsargnoteikumi (Protector regulations) (statūtu 2.7. punkts), kuru noteikumiem var būt augstāks juridiskais spēks par statūtu noteikumiem (statūtu 13.16. un 13.17. punkts). Minētie elementi pēc būtības atbilst juridiska veidojuma struktūrai, kurā pārvaldības tiesības, kontroles mehānismi un ekonomiskais labums var būt sadalīti starp vairākām personām vai personu grupām.
Likuma 1. panta pirmās daļas 5. punkta b) apakšpunkts juridiska veidojuma gadījumā tieši paredz izvērtēt arī dibinātāja statusu, līdz ar to Sabiedrības apsvērums, ka Fonda dibinātājs neīsteno faktisku kontroli pār Fondu, pats par sevi nav pietiekams, lai šo personu neidentificētu vai neizvērtētu patiesā labuma guvēja noteikšanas procesā. Reģistram ir jābūt iespējai pārliecināties gan par to, kas ir Fonda dibinātājs, gan par dibinātāja tiesību un ietekmes apjomu konkrētajā Fonda struktūrā. Tikai pēc šādas pārbaudes iespējams izdarīt pamatotu secinājumu, vai dibinātājs konkrētajā gadījumā ir vai nav norādāms kā Sabiedrības patiesais labuma guvējs.
Attiecīgi Reģistrs nevar aprobežoties tikai ar Sabiedrības norādi, ka galīgo netiešo kontroli pār Fondu īsteno Fonda padomes locekļu pārvaldes institūciju locekļi. Šāds kontroles virziens ir vērtējams, tomēr tas neizslēdz nepieciešamību pārbaudīt arī Fonda dibinātāju, labuma guvējus vai labuma guvēju grupu, pārraudzītāju, ja tāds ir, kā arī citas personas, kurām saskaņā ar Fonda dokumentiem varētu būt tiesības tieši vai netieši ietekmēt Fonda darbību. Pretējā gadījumā patiesā labuma guvēja noskaidrošana juridiska veidojuma gadījumā tiktu nepamatoti sašaurināta tikai līdz vienam kontroles virzienam, lai gan Likuma 1. panta pirmās daļas 5. punkta b) apakšpunkts prasa izvērtēt juridisko veidojumu kopumā, ņemot vērā tā statusus, uzbūvi un faktiskās kontroles mehānismus.
[5] Norādāms, ka Eiropas Komisijas izstrādātajā Eiropas Savienības (ES) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas tiesību aktu paketē iekļautajos tiesību aktos ir noteikti analogi patieso labuma guvēju identificēšanas kritēriji, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1624 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (turpmāk – Regula) 57. panta pirmajā daļā noteikts, ka fondiem līdzīgu juridisko vienību gadījumā par faktiskajiem īpašniekiem ir uzskatāmi dibinātāji, vadības struktūras locekļi, uzraudzības struktūras locekļi, labuma guvēji, kā arī jebkura cita fiziska persona, kura tieši vai netieši kontrolē attiecīgo juridisko vienību. Savukārt Regulas 57. panta otrā daļa paredz, ka gadījumos, kad minētos statusus ieņem juridiskas personas, par faktiskajiem īpašniekiem ir uzskatāmi arī attiecīgo juridisko personu faktiskie īpašnieki.
Minētais apstiprina, ka juridiska veidojuma patiesā labuma guvēja identificēšana nav reducējama tikai uz viena kontroles virziena konstatēšanu. Tieši pretēji, patieso labuma guvēju identificēšanas process paredz visas juridiskā veidojuma struktūras izvērtēšanu, tostarp dibinātāju, labuma guvēju, vadības un uzraudzības struktūru, kā arī citu personu, kuras var tieši vai netieši ietekmēt juridiskā veidojuma darbību, izvērtēšanu. Līdz ar to, lai Reģistrs varētu pārliecināties par reģistrā iekļaujamo ziņu patiesumu, pilnīgumu un atbilstību faktiskajai situācijai, nepietiek vien ar pieteicēja norādi par kontroles īstenošanas virzienu. Reģistram jābūt iespējai izvērtēt arī pārējos juridiskā veidojuma statusus un kontroles mehānismus, kas izriet no juridiskā veidojuma dokumentiem.
Reģistrs norāda, ka atbilstošas un aktuālas informācijas par patiesajiem labuma guvējiem nodrošināšana atvieglo ne tikai Likuma subjektu un uzraugu pārbaužu veikšanu, bet arī veicina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas efektivitāti, kas, savukārt, nodrošina precīzas (accurate) un atbilstošas (adequate) informācijas reģistrāciju Reģistrā.
Līdz ar to Reģistrs piekrīt Latvijas Bankas vadlīnijās paustajai atziņai, ka juridiska veidojuma patiesā labuma guvēja noskaidrošanas mērķis ir identificēt fizisko personu, kura galarezultātā īsteno kontroli pār juridisko veidojumu. Tomēr minētā atziņa nav interpretējama tādējādi, ka patiesā labuma guvēja identificēšana būtu reducējama tikai uz viena elementa, proti, kontroles elementa, konstatēšanu. Lai noteiktu personu, kura galarezultātā īsteno kontroli pār juridisko veidojumu, nepieciešams izvērtēt visu juridiskā veidojuma struktūru kopumā, tostarp tajā identificējamos statusus, tiesības un kontroles mehānismus. Secīgi, pretēja pieeja nozīmētu, ka Reģistrs nevis pārbauda pieteiktās informācijas patiesumu un pilnīgumu, bet gan aprobežojas ar pieteicēja izdarīta secinājuma reģistrēšanu, tas savukārt nav savienojams nedz ar Likuma 18.2 panta pirmās daļas mērķi, nedz ar Regulā nostiprināto mērķi - nodrošināt pietiekamu, precīzu un aktuālu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem.
[6] 2019. gada 13. jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma, un 2019. gada 29. jūnijā spēkā stājās grozījumi Likumā, ar kuriem tika paplašināta Reģistra kompetence iesniegtās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pārbaudē, nosakot Reģistram tiesības veikt padziļinātāku iesniegtās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pārbaudi. Atbilstoši Likuma 18.2 panta pirmajai daļai Reģistrs ir tiesīgs pieprasīt patiesā labuma guvēja īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, lai pārliecinātos par iesniegtās informācijas ticamību. Šāds pieprasījums ir Reģistra likumīga un obligāta rīcība, kas kalpo kā priekšnoteikums informācijas reģistrācijai. Norādāms, ka gadījumā, ja Reģistrs ir pieprasījis iesniegt tam patieso labuma guvēju īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, tad Reģistram nav tiesiska pamata pirms minēto dokumentu saņemšanas komercreģistrā reģistrēt iesniegto informāciju par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem, jo atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14. panta pirmās daļas 2. punktam Reģistra valsts notāram cita starpā jāpārliecinās vai Reģistrā ir iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā. Secīgi, lai arī informācija par sabiedrības patieso labuma guvēju tiek reģistrēta, pamatojoties uz sabiedrības pieteikumu, Reģistram ir tiesības atlikt reģistrāciju, ja nav saņemti 18.² panta pirmajā daļā noteiktie dokumenti, jo tie ir uzskatāmi par obligāti pievienojamiem dokumentiem reģistrācijas lietai. Turklāt uzskatāms, ka sabiedrība ir izpildījusi Likuma 18.2 panta pirmajā daļā iekļautās prasības tikai tad, ja Reģistram iesniegto dokumentu apjoms un saturs ir pietiekams, lai nerastos saprātīgas šaubas par iesniegtās informācijas patiesumu.
Izskatāmajā gadījumā, kā secināts iepriekš (sk. [4]), Fonds ir vērtējams kā juridisks veidojums Likuma 1. panta pirmās daļas 5. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Secīgi Sabiedrībai iesniedzams tāds dokumentārais pamatojums, kas ļautu Reģistram pārliecināties ne vien par Pieteikumā norādīto personu kontroles īstenošanas veidu, bet arī par to, ka Fonda struktūrā ir identificēti un izvērtēti visi juridiskajam veidojumam raksturīgie statusi un kontroles mehānismi. No Fonda statūtu 9.1. punkta izriet, ka Nolikums (By-laws) ir dokuments, kurā nosakāmi Fonda labuma guvēji, tiesības uz labumu un labuma saturs. Savukārt no statūtu 2.7., 13.16. un 13.17. punkta izriet, ka Aizsargnoteikumiem (Protector regulations) var būt nozīme Fonda pārvaldības kārtības un Fonda padomes pilnvaru apjoma noteikšanā, līdz ar to minētie dokumenti var saturēt būtisku informāciju par personām, kuru interesēs Fonds ir izveidots vai darbojas, par labuma guvējiem vai labuma guvēju grupu, kā arī par personām, kurām piešķirtas tiesības ietekmēt Fonda pārvaldību vai kontrolēt atsevišķu Fonda institūciju darbību.
Ņemot vērā, ka minētie dokumenti Reģistram nav iesniegti, Reģistram nav objektīvas iespējas pārbaudīt, vai Sabiedrības veiktais patieso labuma guvēju izvērtējums aptver visus Fonda struktūrā identificējamos statusus, tiesības un kontroles mehānismus Likuma 1. panta pirmās daļas 5. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Secīgi, dokumentārā pamatojuma trūkums nav vērtējams kā formāls vai maznozīmīgs trūkums, jo tas liedz Reģistram pārliecināties, vai Pieteikumā norādītais patieso labuma guvēju loks ir noteikts, izvērtējot visu Fonda juridisko uzbūvi, tostarp labuma guvēju noteikšanas kārtību, Fonda padomes pilnvaru iespējamos ierobežojumus, kā arī iespējamos pārraudzības, piekrišanas vai citus papildu kontroles mehānismus. Tāpat norādāms, ka no lietā iesniegtajiem dokumentiem nav iespējams izdarīt tiesiski pamatotu secinājumu, ka Pieteikumā norādītās ziņas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem ir pilnīgas, pārbaudāmas un pietiekami dokumentāri pamatotas. Līdz ar to, Apstrīdētajā lēmumā pamatoti secināts, ka pieteikto izmaiņu reģistrēšana atliekama līdz brīdim, kad Sabiedrība iesniedz tādu dokumentāru pamatojumu, kas ļauj Reģistram pārliecināties par Fonda struktūrā identificējamo personu statusiem, to tiesību apjomu, kontroles mehānismiem un patieso labuma guvēju loka pilnīgumu.
[7] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14. panta pirmajā daļā noteikts, ka izskatot iesniegtos dokumentus, Reģistra valsts notārs pārbauda, vai:
1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;
2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;
3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;
4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem
5) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14. panta ceturto daļu, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par mēnesi. Ja dokumenti, kuros trūkumi novērsti, tiek iesniegti pēc lēmumā norādītā termiņa, atkārtoti jāmaksā valsts nodeva. Ņemot vērā šī lēmuma [4] un [6] punktā konstatēto Apstrīdētajā lēmumā pamatoti norādīts, ka Sabiedrībai jāiesniedz dokumentārais pamatojums, kas ļauj Reģistram pārliecināties, ka Pieteikumā norādītās personas ir pilnīgi un pareizi identificētas kā Sabiedrības patiesie labuma guvēji un ka nav nepamatoti izslēgtas citas personas, kas atbilstoši Fonda struktūrai varētu būt vērtējamas Likuma 1. panta pirmās daļas 5. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Papildus šī lēmumā [4] un [6] punktos konstatētajam, Sabiedrībai jāņem vērā arī Apstrīdētā lēmumā konstatētais, proti, jāiesniedz patieso labuma guvēju personas identifikācijas apliecinoši dokumenti. Vienlaikus nosakāms jauns termiņš konstatēto trūkumu novēršanai.
Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 81. panta pirmo daļu, 84. pantu, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 5. punkta b) apakšpunktu, 18.2 panta pirmo daļu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20.maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK 3. panta 6. punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1624 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai 57. panta pirmo un otro daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14. panta pirmās daļas 2. punktu,
nolēmu:
1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2026. gada 11. jūnija lēmumu Nr. 21-6/45834;
2. Pagarināt Apstrīdētajā lēmumā norādīto termiņu trūkumu novēršanai līdz 2026. gada 30. oktobrim;
3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19. pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189. panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19. pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Galvenā valsts notāre L.Letiņa