Par valsts notāra lēmuma atcelšanu
Izskatot sabiedrības ar ierobežotu atbildību "BūvKORE LTD", vienotais reģistrācijas Nr. 40203363817, (turpmāk – Sabiedrība) maksātnespējas procesa administratores L. L. (turpmāk – Iesniedzēja) 2026.gada 11.septembra iesniegumu Nr.0281/00609/2026-NOS/MPA (turpmāk – Iesniegums) un 2026.gada 11.septembra Iesnieguma papildinājumus Nr.0282/00609/2026-NOS/MPA un 2026.gada 14.septembra Iesnieguma papildinājumus Nr.0286/00609/2026-NOS/MPA,
[1] 2026.gada 20.augustā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības 2026.gada 20.augusta pieteikums (turpmāk – Pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra sakarā ar maksātnespējas procesa pabeigšanu.
[2] 2026.gada 25.augustā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/67735 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) izslēgt Sabiedrību no komercreģistra.
[3] 2026.gada 11.septembrī un 2026.gada 14.septembrī Reģistrā saņemts Iesniegums un tā papildinājumi, kuros lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu. Iesniegumā un tā papildinājumos norādīts, ka 2026.gada 8.aprīlī Sabiedrības maksātnespējas procesa ietvaros tika sastādīts juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksts un kreditoru prasījumu segšanas plāns Nr.0104/00609/2026-NOS/MPA (turpmāk – Izmaksu saraksts). Izmaksu sarakstā cita starpā tika noteikta Iesniedzējai pienākošās administratora atlīdzība saskaņā ar Maksātnespējas likuma 169.panta otrās daļas 1.punktu un Maksātnespējas likuma 169.panta otrās daļas 2.punktu. Iesniegumā norādīts, ka Iesniedzēja Reģistrā iesniedza Pieteikumu pirms tika veiktas visas izmaksas atbilstoši Sabiedrības maksātnespējas procesā sastādītajam Izmaksu sarakstam, proti, Sabiedrības norēķinu kontā palika Iesniedzējai pienākošās atlīdzība, kurus nav iespējams izmaksāt pēc Sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra. Līdz ar to Iesniegumā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu, lai Iesniedzēja varētu pabeigt Sabiedrības maksātnespējas procesu, proti, veikt Iesniedzējai kā maksātnespējas procesa administratorei pienākošās atlīdzības izmaksu atbilstoši Izmaksu sarakstam.
Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu, Apstrīdēto lēmumu, kā arī Iesniegumu un tā papildinājumus,
[4] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14. panta otrajā daļā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistrā iesniegtie dokumenti. Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai. Gan Satversmes tiesa[1], gan arī Augstākā tiesa vairākkārt ir atzinusi[2], ka Reģistrs pārbauda dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus. Juridiskajā literatūrā[3] norādīts, ka Reģistra valsts notārs nav tiesīgs izdarīt pieņēmumu, ka reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai, kaut arī ir ieinteresētās personas, kas tā apgalvo. Reģistra valsts notāram nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus vai vērtēt pierādījumus šādā strīdā. Par dokumentu kopuma patiesumu un saturu atbildīgs ir to iesniedzējs.
Ņemot vērā minēto, maksātnespējas procesa administrators pats ir atbildīgs par Reģistram iesniegtā pieteikuma par parādnieka izslēgšanu no komercreģistra un tam pievienoto dokumentu atbilstību faktiskajai situācijai, tai skaitā apliecinot, ka līdz ar pieteikuma iesniegšanu visas darbības, kuras jāveic juridiskās personas maksātnespējas procesā, ir veiktas. Reģistra valsts notārs pārbauda pieteikumu un tam pievienoto dokumentu juridisko spēku, proti, vai pareizi noformēto dokumenta rekvizīti (atbilstošs datums, parakstīšanas vieta, paraksts u.tml.). Reģistrs nav tiesīgs pārbaudīt faktiskos apstākļus, tai skaitā to, vai pieteikumā norādītais, ka sabiedrības maksātnespējas process ir pabeigts, tai skaitā ir veiktas visas naudas līdzekļu izmaksas, kuras maksātnespējas procesā veicamas, faktiski ir izdarīts.
No minētā secināms, ka izvērtējot Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Reģistra valsts notāram nebija jāpārbauda, vai Sabiedrības maksātnespējas procesā faktiski ir veiktas visas ar maksātnespējas procesa izmaksu segšanu saistītās darbības, tai skaitā, vai Iesniedzējai pienākošās atlīdzība ir faktiski izmaksāta līdz Pieteikuma iesniegšanai Reģistrā. Tādējādi Reģistra valsts notārs, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem dokumentiem, pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu.
[5] Vienlaikus Maksātnespējas likuma 11.panta otrajā daļā noteikts, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, un izdevumi, kas rodas, nodrošinot juridiskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 168.panta pirmo daļu juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas sedz no parādnieka mantas. Savukārt Maksātnespējas likuma 169.panta pirmajā daļā noteikts, ka par administratora pienākumu veikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību no parādnieka mantas, izņemot šajā likumā minētos gadījumus. Maksātnespējas likuma 117.panta pirmajā daļā noteikts, ka administrators 15 dienu laikā pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes sastāda juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu. Administrators uzsāk kreditoru prasījumu apmierināšanu saskaņā ar juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu (Maksātnespējas likuma 117.panta trešā daļa). Savukārt Maksātnespējas likuma 118.panta pirmajā daļā noteikts, ka no parādnieka naudas līdzekļiem, tai skaitā līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu, vai no citiem juridiskās personas maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem, vispirms pilnībā tiek segtas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajam pēc kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildes administrators iesniedz tiesai pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu. Savukārt Maksātnespējas likuma 120.panta ceturtajā daļā noteikts, ka piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemts tiesas lēmums par procesa pabeigšanu, administrators iesniedz Reģistram pieteikumu par parādnieka izslēgšanu no attiecīgā reģistra, pievienojot valsts arhīva izziņu par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā. Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanu, administratora pilnvaras izbeidzas līdz ar parādnieka izslēgšanu no attiecīgā publiskā reģistra (Maksātnespējas likuma 120.panta piektā daļa).
No minētajām tiesību normām izriet, ka administratora atlīdzība un ar juridiskās personas maksātnespējas procesa saistītie izdevumi ir juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, kuras sedzamas no parādnieka mantas un kuras no parādnieka naudas līdzekļiem sedzamas pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas. Vienlaikus administratoram līdz pieteikuma par parādnieka izslēgšanu no komercreģistra iesniegšanai Reģistrā ir jāveic nepieciešamās darbības, lai minētās maksātnespējas procesa izmaksas no parādnieka mantas faktiski tiktu segtas, jo pēc parādnieka izslēgšanas no komercreģistra administratora pilnvaras beidzas un nav iespējams veikt jebkādas izmaksas ar parādnieka mantu, ja tāda vēl palikusi.
Izskatāmajā gadījumā no Iesniegumā norādītā secināms, ka Iesniedzēja pirms Pieteikuma par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra iesniegšanas Reģistrā nebija veikusi visas darbības, kuras nepieciešamas Sabiedrības maksātnespējas procesa izmaksu segšanai. Proti, lai gan Iesniedzējai pienākošā administratora atlīdzība bija norādīta Izmaksu sarakstā, līdz Sabiedrības izslēgšanai no komercreģistra minētā atlīdzība faktiski netika izmaksāta. Līdz ar to Sabiedrības bankas kontā tās izslēgšanas brīdī atradās naudas līdzekļi, kas bija paredzēti Sabiedrības maksātnespējas procesa izmaksu segšanai. Tādējādi, lai gan Reģistra valsts notāram Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī nebija pienākuma pārbaudīt, vai Sabiedrības maksātnespējas procesā faktiski ir segtas visas maksātnespējas procesa izmaksas, pēc Iesnieguma un tā papildinājuma saņemšanas ir konstatējams, ka Sabiedrības izslēgšana no komercreģistra ir notikusi, pirms faktiski pabeigtas Sabiedrības maksātnespējas procesā veicamās darbības. Līdz ar Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra ir zudusi iespēja Iesniedzējai kā Sabiedrības maksātnespējas procesa administratorei pabeigt maksātnespējas procesa izmaksu segšanu, jo viņas pilnvaras izbeidzās līdz ar Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.
Ņemot vērā minēto, izskatāmajā gadījumā ir pamats Apstrīdētā lēmuma atcelšanai, ieraksta komercreģistrā par Sabiedrības izslēgšanu anulēšanai un Reģistra vestajos reģistros ierakstīto ziņu par Iesniedzēju kā Sabiedrības maksātnespējas procesa administratori atjaunošanai tādā apjomā, kādā tās bija ierakstītas pirms Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.
[6] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:
1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;
2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;
3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;
4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;
5) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.
Ja, pārbaudot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, šķēršļi nav konstatēti, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu (15.pants) vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai) saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta trešo daļu.
Izskatāmajā gadījumā Reģistra valsts notārs uz lēmuma pieņemšanas brīdi pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Vienlaikus, ņemot vērā šai lēmumā konstatētos apstākļus, Reģistra galvenais valsts notārs izskatāmajā gadījumā lemj par Apstrīdētā lēmuma atcelšanu un ieraksta komercreģistrā par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra anulēšanu.
Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 11.panta otro daļu, 117.panta pirmo un trešo, 118.panta pirmo daļu, 119.panta pirmo daļu, 120.panta ceturto un piekto daļu, 168.panta pirmo daļu, 169.panta pirmo daļu, likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo un trešo daļu, 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un 81.panta otrās daļas 2.punktu,
1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2026.gada 25.augusta lēmumu Nr.6-12/67735;
2. Anulēt ierakstu par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra;
3. Izdarīt atzīmi par izslēgšanu no Sabiedrības reģistrācijas lietas uz Reģistra valsts notāra 2026.gada 25.augusta lēmuma Nr.6-12/67735 un dokumentiem, uz kuru pamata minētais lēmums pieņemts;
4. Pievienot šo lēmumu Sabiedrības reģistrācijas lietai;
5. Uzdot nekavējoties izpildīt šī lēmuma 2., 3. un 4.punktu Reģistra Funkciju izpildes departamenta Komersantu un uzņēmumu reģistrācijas nodaļai;
6. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējai.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Galvenā valsts notāre L.Letiņa
[1] Par Kredītiestāžu likuma 59.5 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam: Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2010-71-01 (14.3. punkts). Latvijas Vēstnesis, 21.10.2011. Nr. 167 (4565).
[2] Augstākās tiesas 2004. gada 28. janvāra spriedums lietā Nr. SKC-31; 2005. gada 15. februāra spriedums lietā Nr. SKA-27; 2007. gada 19. februāra spriedums lietā Nr. SKA-5/2007; 2008. gada 14. februāra spriedums Nr. SKA 30/2008; 2010. gada 18. marta spriedums lietā Nr. SKA-69/2010.
[3] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: Vēsture. Prakse. Komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 127.-136 un 336.-339. lpp.; skatīt arī: Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem. Jurista Vārds. 18.05.2010. Nr. 20. (615).