¶ 2026. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/21
Par valsts notāra lēmuma atzīšanu par tiesisku daļā un prettiesisku daļā
Izskatot sabiedrības ar ierobežotu atbildību LEXIM Equestrian, vienotais reģistrācijas Nr.40203409652 (turpmāk – Sabiedrība), 2025.gada 4.decembra iesniegumu (turpmāk – Pirmais iesniegums) un 2026.gada 14.janvāra iesniegumu (turpmāk – Otrais iesniegums),
¶ konstatēju:
[1] 2025.gada 11.novembrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības 2025.gada 11.novembra pieteikums un tam pievienotie dokumenti izmaiņu dalībnieku reģistrā reģistrācijai.
[2] 2025.gada 14.novembrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.21-6/99315 (turpmāk – Pirmais lēmums) atlikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju komercreģistrā, nosakot termiņu trūkumu novēršanai līdz 2026.gada 13.janvārim.
[3] 2025.gada 17.novembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2025.gada 17.novembra pieteikums un tam pievienotie dokumenti izmaiņu dalībnieku reģistrā reģistrācijai (turpmāk – Pieteikums). Pieteikumam pievienota R. T. (R. T.) izsniegta pilnvara (turpmāk – Pilnvara) I. M., ar kuru minētā persona cita starpā pilnvarota reģistrēt uz pilnvaras devēja vārda Sabiedrības daļas un šajā nolūkā parakstīt Sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumu un citus dokumentus. Reģistrā iesniegta zvērināta notāra apliecinātas Pilnvaras ar tai pievienotu apostille apliecinājumu kopija, kuras pareizību ar elektronisku parakstu apliecinājusi Sabiedrības valdes priekšsēdētāja I. M. Pilnvarai pievienots arī zvērināta notāra apliecinājums, kurā cita starpā norādīts, ka 2024.gada 26.augustā R. T. pašrocīgi parakstīja, apstiprināja un sastādīja Pilnvaru. Pieteikumam pievienots arī 2025.gada 17.novembra dalībnieku reģistra nodalījums Nr.9 (turpmāk – Dalībnieku reģistra nodalījums), kuru parakstījusi I. M. Sabiedrības kā daļu ieguvēja un R. T. kā daļu atsavinātāja vārdā.
[4] 2025.gada 24.novembrī Reģistra valsts notārs, izskatot Pieteikumu (sk.[3]), pieņēma lēmumu Nr.21-6/99315/1 (turpmāk – Otrais lēmums) atlikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju komercreģistrā, nosakot termiņu trūkumu novēršanai līdz 2026.gada 23.janvārim. Otrajā lēmumā norādīts, ka iesniegto Pilnvaras kopijas pareizību apliecinājusi I. M., taču minētā persona nevar apliecināt dokumentu, kurš satur zvērinātu notāru apliecinājumus, līdz ar to iesniedzams dokumenta oriģināls, vai arī dokumenti elektroniskā formā jāapliecina to autoriem. Otrajā lēmumā arī norādīts, ka iesniegtajā Pilnvarā nav ietverts pilnvarojums I. M. parakstīt dalībnieku reģistra nodalījumu daļu atsavinātāja vārdā, turklāt Pilnvarā ir jānorāda dokumenta datums.
[5] 2025.gada 4.decembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2025.gada 4.decembra pieteikums un tam pievienotie dokumenti izmaiņu dalībnieku reģistrā un informācijā par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai.
[6] 2025.gada 5.decembrī Reģistrā saņemts Pirmais iesniegums, kurā lūgts atcelt Otro lēmumu un reģistrēt Pieteikumā norādītās izmaiņas. Pirmajā iesniegumā norādīts, ka Sabiedrība 2025.gada 17.novembrī iesniedza Pieteikumu, pamatojoties uz to, ka Sabiedrības dalībnieks izteicis vēlmi atgriezt sevis iemaksāto investīciju. Pirmajā iesniegumā norādīts, ka pilnvara atbilstoši Komerclikuma 9.panta 1.1 daļai ir apliecināta ar apostille un notariāli iztulkota latviešu valodā, turklāt apostille ir iespējams pārbaudīt elektroniski, tādējādi dokumenta oriģināla iesniegšana Reģistrā nav nepieciešama. Dokumenta atvasinājuma pareizību attiecīgi ir apstiprinājusi Sabiedrības valdes locekle, kas vienlaicīgi ir arī pilnvarotā persona ar šo pilnvaru – I. M. Papildus Pirmajā iesniegumā norādīts, ka Reģistra valsts notārs ir kļūdaini interpretējis pilnvaras tekstu, uzskatot, ka pilnvaras mērķis ir tikai daļu reģistrēšanu uz investora vārda, nevis ka tā ir tikai viena no pilnvarā noteiktajām tiesībām, ko I. M. kā pilnvarnieks var darīt investora vārdā.
[7] 2025.gada 9.decembrī Reģistra valsts notārs, izskatot Sabiedrības 2025.gada 4.decembra pieteikumu (sk.[5]), pieņēma lēmumu Nr.6-12/106540 (turpmāk – Trešais lēmums) pievienot Sabiedrības 2025.gada 11.novembra dalībnieku reģistra nodalījumu Nr.9 reģistrācijas lietai un reģistrēt izmaiņas informācijā par patiesajiem labuma guvējiem.
[8] 2025.gada 11.decembrī Reģistra galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.1-5n/267 pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 2026.gada 9.februārim, vienlaikus lūdzot Sabiedrību līdz 2026.gada 12.janvārim informēt Reģistru, vai pastāv kāds no Administratīvā procesa likuma 82.panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem Otrā lēmuma apstrīdēšanai, jo ar Trešā lēmuma spēkā stāšanās brīdi nodibinātā tiesiskā situācija attiecībā uz izmaiņām Sabiedrībā ir pilnībā mainīta, tādēļ Otrais lēmums ir atzīstams par spēku zaudējušu, līdz ar to – neapstrīdamu.
[9] 2026.gada 14.janvārī Reģistrā saņemts Otrais iesniegums, kurā norādīts, ka konkrētajā gadījumā pastāv Administratīvā procesa likuma 82.panta pirmās daļas 2.punktā minētais gadījums – lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Atbilstoši Otrajā Iesniegumā norādītajam tas pamatojams ar faktu, ka Sabiedrībai jebkurā gadījumā ir jāsniedz Reģistram saturiski identisks pieteikums par izmaiņām Sabiedrības dalībnieku reģistrā, kas tiks pamatots ar tieši to pašu Pilnvaru, kuru ir izsniedzis R. T., lai Sabiedrība pārņemtu viņa daļas, jo viņš ir pieprasījis atpakaļ savus investētos naudas līdzekļus.
Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu, Pirmo, Otro un Trešo lēmumu un Pirmo un Otro iesniegumu,
¶ secināju:
[10] Atbilstoši Komerclikuma 187.panta desmitajai daļai, ja dalībnieks daļu atsavina, ierakstu dalībnieku reģistra nodalījumā ar savu parakstu apliecina arī daļas atsavinātājs un ieguvējs. Daļas atsavinātāja un ieguvēja paraksti apliecināmi notariāli. Savukārt Civillikuma 2289.pantā noteikts, ka ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) – zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Tādējādi normatīvie akti paredz rīkošanos pilnvaras devēja vārdā pilnvarojuma līguma ietvaros, tostarp tas var būt attiecināms arī uz dalībnieku reģistra nodalījuma parakstīšanu daļu atsavinātāja vārdā. Vienlaikus atbilstoši Civillikuma 2302.pantam, ja pilnvarnieks ir pārkāpis sava pilnvarojuma robežas, tad viņa izdarītā darbība ir spēkā tikai tiktāl, ciktāl tā izpildīta saskaņā ar uzdevumu. Tas nozīmē, ka pilnvarnieks ir tiesīgs rīkoties tikai pilnvarā ietvertā pilnvarojuma robežās, proti izpildīt tikai konkrētu uzdevumu, kas paredzēts pilnvarā. Izskatāmajā gadījumā Pilnvarā ir norādīts, ka I. M. kā pilnvarniekam ir tiesības reģistrēt uz pilnvaras devēja vārda Sabiedrības daļas un šajā nolūkā parakstīt Sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumu un citus dokumentus. Savukārt Dalībnieku reģistra nodalījumu I. M. ir parakstījusi R. T. kā daļu atsavinātāja, nevis daļu ieguvēja vārdā. No minētā secināms, ka Pilnvarā ietvertais pilnvarojums ir par šauru Dalībnieku reģistra nodalījuma parakstīšanai daļu atsavinātāja vārdā. Līdz ar to Reģistra valsts notārs ir pamatoti norādījis Otrajā lēmumā, ka Pilnvarā nav ietverts pilnvarojums I. M. parakstīt Dalībnieku reģistra nodalījumu daļu atsavinātāja vārdā. Tādējādi Otrais lēmums ir atzīstams par tiesisku daļā par tajā norādīto trūkumu par Dalībnieku reģistra nodalījuma parakstīšanu.
[11] Saskaņā ar Komerclikuma 9.panta 1.1 daļu ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 9.panta pirmo daļu komercreģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, un citi likumā noteiktie dokumenti. Šie dokumenti iesniedzami papīra vai elektroniskā formā. Komercreģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju. Ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) apliecināms notariāli, šī prasība ir izpildīta, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs vai, ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) apliecināms notariāli, pilnvarojums citai personai parakstīt šādu dokumentu apliecināms notariāli. Tādējādi dokumentiem, uz kuru pamata tiek izdarīts ieraksts komercreģistrā, tostarp pilnvarojumam personai parakstīt dokumentu, jābūt noformētiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām, turklāt likumā noteiktos gadījumos ar notariālu paraksta apliecinājumu.
Dokumentu juridiskā spēka likuma 1.panta otrajā daļā noteikts, ka dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Saskaņā ar minētā likuma 2.panta pirmo daļu, likums nosaka prasības dokumenta oriģināla, atvasinājuma un dublikāta izstrādāšanai vai noformēšanai, lai tas iegūtu juridisku spēku. Savukārt saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.panta otro daļu, ja normatīvajos aktos dokumenta atvasinājuma pareizības notariāla apliecināšana nav noteikta kā obligāta, to var apliecināt ne tikai notārs, bet šajā pantā noteiktajos gadījumos arī organizācija vai fiziska persona. Notariāta likuma 81.pantā noteikts, ka notariālie akti un apliecinājumi, kurus taisa zvērināts notārs, ir publiski dokumenti. Ja publiska dokumenta atvasinājuma pareizību apliecina privātpersona, tad publiska dokumenta atvasinājums neiegūst publiska dokumenta spēku. Izskatāmajā gadījumā Pilnvara ir publisks dokuments, kam pievienots notariāls apliecinājums.
Ņemot vērā minēto, I. M. kā fiziska persona nav tiesīga apliecināt Pilnvaras kopiju. Turklāt nav pamatots arī Pirmajā iesniegumā norādītais arguments, ka Pilnvarā ietverto apostille apliecinājumu var pārbaudīt elektroniski, jo normatīvie akti neparedz izņēmumus attiecībā uz prasību, ka notāru apliecinātu dokumentu kopiju pareizību ir tiesības apliecināt tikai zvērinātiem notāriem. Līdz ar to Otrais lēmums atzīstams par tiesisku daļā par Pilnvaras kopijas pareizības apliecinājuma parakstīšanu.
[12] Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmās daļas 2.punktu, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā ir jānorāda dokumenta datums. Ministru kabineta 2018.gada 4.septembra noteikumu Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.558) 14.punkts nosaka, ka rekvizītā “dokumenta datums” norāda dokumenta parakstīšanas datumu (protokolā – attiecīgās protokolētās sēdes, sapulces vai apspriedes norises datumu, aktā – attiecīgās aktā norādītās darbības datumu vai šīs darbības pēdējās dienas datumu). Ja dokumentam ir vairāki autori, dokumenta datums ir pēdējā paraksta datums. Tādējādi tieši dokumenta parakstīšanas datums ir tas, kas cita starp arī nodrošina dokumenta juridisko spēku. Dokumentu juridiskā spēka likumā un Noteikumos Nr.558 nav noteikta precīza vieta dokumentā, kurā tā datums ir jānovieto. Līdz ar to dokumenta sastādītājs var izvēlēties, vai dokumenta datumu novietot dokumenta sākumā vai beigās. Izskatāmajā gadījumā Pilnvarā ietvertajā notāra apliecinājumā ir norādīts, ka 2024.gada 26.augustā R. T. pašrocīgi parakstīja, apstiprināja un sastādīja Pilnvaru notāra priekšā. Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka Pilnvarai ir pievienots obligātais rekvizīts jeb dokumenta datums. Tādējādi Otrajā lēmumā ir nepamatoti norādīts, ka Pilnvarā trūkst dokumenta datuma. No minētā izriet, ka Otrais lēmums atzīstams par prettiesisku daļā par nepieciešamību norādīt Pilnvaras datumu.
[13] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona izskata lietu vēlreiz pēc būtības. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Ņemot vērā šī lēmumā [10]-[11] punktā secināto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Otro lēmumu daļā par pieteikto izmaiņu ierakstīšanas komercreģistrā atlikšanu, pamatojoties uz konstatētajiem trūkumiem attiecībā uz Dalībnieku reģistra nodalījuma parakstīšanu un Pilnvaras kopijas pareizības apliecinājuma parakstīšanu. Savukārt, ņemot šī lēmuma [12] punktā secināto, Reģistra valsts notārs nepamatoti pieņēma Otro lēmumu daļā par nepieciešamību norādīt Pilnvaras datumu. Līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu Otrais lēmums ir atzīstams par tiesisku daļā, kurā tas atbilst tiesību normām un par prettiesisku daļā, kurā tas neatbilst tiesību normām.
Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 9.panta pirmo daļu un 1.1 daļu, 187.panta desmito daļu, Civillikuma 2289. un 2302.pantu, Dokumentu juridiskā spēka likuma 1.panta otro daļu, 2.panta pirmo daļu, 4.panta pirmās daļas 2.punktu un 6.panta otro daļu, Notariāta likuma 81.pantu, Ministru kabineta 2018.gada 4.septembra noteikumu Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 14.punktu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu un 19.pantu, kā arī Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 5.punktu un 84.pantu,
¶ nolēmu:
1. Atzīt par tiesisku Reģistra valsts notāra 2025.gada 24.novembra lēmumu Nr.21-6/99315/1 daļā par trūkumiem attiecībā uz Dalībnieku reģistra nodalījuma parakstīšanu un Pilnvaras kopijas pareizības apliecinājuma parakstīšanu;
2. Atzīt par prettiesisku Reģistra valsts notāra 2025.gada 24.novembra lēmumu Nr.21-6/99315/1 daļā par trūkumu attiecībā uz Pilnvaras datuma norādīšanu;
3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Galvenā valsts notāre L.Letiņa