Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu daļā un atzīšanu par tiesisku daļā
Izskatot kooperatīvās sabiedrības “DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKU KOOPERATĪVĀ SABIEDRĪBA “KRIŠJĀNIS””, vienotais reģistrācijas Nr.40003540476, (turpmāk – Sabiedrība) bijušo valdes locekļu N. B., Ž. M., D. S. un K. F. (turpmāk – Iesniedzēji) 2026.gada 15.februāra iesniegumu (turpmāk – Pirmais iesniegums) un 2026.gada 23.marta iesniegumu (turpmāk – Otrais iesniegums),
[1] 2026.gada 12.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības 2026.gada 21.janvāra pieteikums (turpmāk – Pieteikums) izmaiņu Sabiedrības statūtos un valdē reģistrācijai uzņēmumu reģistra žurnālā. Pieteikumam cita starpā pievienots Sabiedrības biedru 2026.gada 9.janvāra ārkārtas kopsapulces protokols (turpmāk – Protokols), kurā norādīts, ka Sabiedrības kopējais balsstiesīgo biedru skaits ir 50 biedri un kopsapulcē klātesošo biedru skaits ir 27 biedri. Protokolā kā pirmais darba kārtības jautājums norādīts “Sabiedrības valdes un to locekļu atsaukšana”, papildus norādot katra valdes locekļa (Iesniedzēju) un valdes priekšsēdētāja (K. A.) vārdu un uzvārdu. Savukārt Protokola lēmuma pieņemšanas daļā (2., 3., 4. un 5.punktā) norādīts izlemjamais jautājums par katra Iesniedzēja atsaukšanu no valdes locekļa pienākumu pildīšanas. Zem minēto jautājumu balsošanas rezultātiem norādīts, ka Iesniedzēji tiek atsaukti no Sabiedrības valdes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas. Tāpat no Protokola izriet, ka Sabiedrības biedri nolēmuši atsaukt no valdes locekļa amata Iesniedzējus, kā arī valdes priekšsēdētāju K. A. ar 24 balsīm “Par” un 3 “Pret”. Protokolā norādīts, ka Sabiedrības biedri ar 24 balsīm “Par” nolēmuši pieņemt Sabiedrības statūtus jaunā redakcijā, kā arī iecelt par valdes locekļiem A. V. (valdes priekšsēdētājs), L. M. un M. C..
[2] 2026.gada 22.janvārī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-5/2798 (turpmāk – Pirmais lēmums) reģistrēt Pieteikumā pieteiktās izmaiņas Sabiedrībā, tai skaitā, ka par Sabiedrības valdes locekļiem iecelti: M. C., L. M. un A. V..
[3] 2026.gada 4.februārī Reģistrā saņemts Sabiedrības valdes locekļu L. M. un M. C. 2026.gada 4.februāra paziņojumi par atkāpšanos no amata.
[4] 2026.gada 9.februārī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-5/10063 (turpmāk – Otrais lēmums) reģistrēt izmaiņas Sabiedrības valdes sastāvā, proti, ka no Sabiedrības valdes atceltas M. C. un L. M..
[5] 2026.gada 16.februārī Reģistrā saņemts Pirmais iesniegums, kurā Iesniedzēji lūdz atcelt Pirmo lēmumu. Pirmajā iesniegumā norādīts, ka Iesniedzējiem nav saprotams Pirmā lēmuma juridiskais pamatojums Iesniedzēju atbrīvošanai no amata, jo Protokolā norādīts, ka biedri ir nolēmuši Iesniedzējus atbrīvot no valdes priekšsēdētāja amata, lai gan faktiski šādu pienākumu pildīja tikai viens valdes loceklis – K. A.. Tāpat atbilstoši Sabiedrības 2021.gada 28.maija statūtu (turpmāk – Statūti) 1.11.punktam lēmumu par valdes vai to locekļu atsaukšanu pieņem, ja par to balso ne mazāk kā divas trešdaļas no visu Sabiedrības biedru skaita. Tāpat Protokolā nav norādīts, cik no kopējā biedru skaita ir bijuši balsstiesīgie biedri, ņemot vērā Statūtos ietvertos nosacījumus.
[6] 2026.gada 12.martā Reģistra galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.1-5n/42 pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 2026.gada 7.aprīlim, vienlaikus lūdzot Iesniedzējus līdz 2026.gada 23.martam informēt Reģistru, vai pastāv kāds no Administratīvā procesa likuma 82.panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem Pirmā lēmuma daļā par M. C. un L. M. iecelšanu valdē apstrīdēšanai, ņemot vērā, ka ar Otrā lēmuma spēkā stāšanos Pirmais lēmums daļā par M. C. un L. M. iecelšanu Sabiedrības valdē ir atzīstams par spēku zaudējušu un līdz ar to par neapstrīdamu.
[7] 2026.gada 24.martā Reģistrā saņemts Otrais iesniegums, kurā Iesniedzēji informējuši, ka izskatāmajā gadījumā pastāv Administratīvā procesa likuma 82.panta pirmajā daļā norādītie apstākļi Pirmā lēmuma apstrīdēšanai daļā par M. C. un L. M. iecelšanu Sabiedrības valdē. Iesniedzēji norāda, ka izskatāmajā gadījumā Pirmais lēmums pieņemts neņemot vērā Sabiedrības Statūtos norādīto, kas ir rupjš pārkāpums no Reģistra puses. Tādējādi nepieciešams nodrošināties pret šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Pirmo un Otro lēmumu, Pirmo un Otro iesniegumu,
[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta trešo daļu, administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Izskatāmajā gadījumā ar Otrā lēmuma spēkā stāšanās brīdi ar Pirmo lēmumu nodibinātā tiesiskā situācija daļēji ir mainīta, proti, ar Otro lēmumu uzņēmumu reģistra žurnālā ir izdarīts ieraksts par M. C. un L. M. atbrīvošanu no valdes (sk.[4]). Atbilstoši minētajam, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta trešo daļu, Pirmais lēmums daļā par M. C. un L. M. iecelšanu valdē ir zaudējis spēku un līdz ar to Pirmais lēmums minētajā daļā kļuvis neapstrīdams. Tādējādi Pirmā lēmuma atcelšana iepriekš minētajā daļā nav objektīvi iespējama. Līdz ar to šīs lietas ietvaros Reģistra galvenais valsts notārs var tikai vērtēt, vai Pirmais lēmums iepriekš minētajā daļā ir bijis tiesisks vai prettiesisks.
[9] Kooperatīvo sabiedrību likuma 37.panta pirmajā daļā un otrās daļas 1.punktā noteikts, ka kopsapulcē katram sabiedrības biedram neatkarīgi no tam piederošo paju skaita ir viena balss. Biedram nav balsstiesību biedru kopsapulcē, ja tas līdz biedru kopsapulcei nav nokārtojis statūtos un biedru kopsapulces lēmumos noteiktās saistības. Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta otrajā daļā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistrā iesniegtie dokumenti. Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai. Gan Satversmes tiesa[1], gan arī Augstākā tiesa vairākkārt ir atzinusi[2], ka Reģistrs pārbauda dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus.
Izskatāmajā gadījumā Protokolā norādīts, ka Sabiedrības kopējais balsstiesīgo biedru skaits ir 50, savukārt klātesošo biedru skaits ir 27. Ņemot vērā iepriekš minēto, Reģistra kompetencē nav pārbaudīt vai visiem biedriem, kuri piedalījušies Sabiedrības 2026.gada 9.janvāra biedru kopsapulcē, faktiski ir bijušas balsstiesības, t.i., vai visi 27 biedri ir nokārtojuši statūtos un biedru kopsapulces lēmumos noteiktās saistības. Minēto jautājumu kontrolē pati Sabiedrība un tās biedri. Līdz ar to Sabiedrības biedri atbildīgi par to, lai Protokolā norādītā informācija atbilstu faktiskajiem apstākļiem, tai skaitā nodrošinot, ka biedru kopsapulcē lēmumu pieņemšanā piedalās tikai tie biedri, kuri ir tiesīgi to darīt.
Strīdi par reģistrējamo dokumentu sastādīšanas faktiskajiem apstākļiem ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā bez Reģistra starpniecības. Iesniedzēji var vērsties tiesā, ja uzskata, ka iesniegtie dokumenti neatbilst faktiskajiem apstākļiem. Tikai vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē ir pārbaudīt to, vai visi biedri, kuri piedalījās lēmumu pieņemšanā 2026.gada 9.janvāra biedru kopsapulcē, bija tiesīgi to darīt un vai pieņemtie lēmumi ir spēkā esoši.
[10] Kooperatīvo sabiedrību likuma 30.pantā noteikts, ka biedru kopsapulce ir augstākā sabiedrības pārvaldes institūcija. Tikai biedru kopsapulces kompetencē ietilpst tādi jautājumi kā grozījumu izdarīšana statūtos un valdes locekļu ievēlēšana (Kooperatīvo sabiedrību likuma 31.panta pirmās daļas 5. un 8.punkts). Kooperatīvo sabiedrību likuma 32.pantā un citos saistītajos pantos noteikta kārtība kādā sasaucama un noturama biedru kopsapulce, tai skaitā paredzot, ka biedru kopsapulci var sasaukt arī viena desmitdaļa biedru, ja kooperatīvās sabiedrības valde pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas to nav sasaukusi noteiktajā termiņā. Biedru kopsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo biedru balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits (Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta ceturtā daļa). Lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu un sabiedrības reorganizāciju pieņem, ja par to balso ne mazāk par trim ceturtdaļām kopsapulcē klātesošo biedru, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits (Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta piektā daļa).
Izskatāmajā gadījumā no Protokola izriet, ka par Iesniedzēju atcelšanu no amata lēmums tika pieņemts 24 biedriem balsojot “par” un 3 – “pret”. Tādējādi secināms, ka izskatāmajā gadījumā vairākums no klātesošajiem ir nobalsojuši “par” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Kā norādīts Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta ceturtajā daļā, lēmums tiek pieņemts ar klātesošo biedru balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. Līdz ar to pārbaudāms, vai Sabiedrības statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits attiecīgā lēmuma pieņemšanai.
Sabiedrības Statūtu VI sadaļas “Biedru kopsapulce” 1.9. punktā noteikts, ka biedru kopsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo biedru vienkāršu balsu vairākumu. Iepriekš minēto Statūtu sadaļas 1.10. punktā noteikts, ka lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu un sabiedrības reorganizāciju, valdes un/vai to locekļu atsaukšanu pieņem, ja par to balso ne mazāk par trim ceturtdaļām kopsapulcē klātesošo biedru. Savukārt Statūtu 1.11. punktā noteikts, ka lēmumu par valdes un/vai to locekļu atsaukšanu pieņem, ja par to balso ne mazāk kā divas trešdaļas no visu Sabiedrības biedru skaita. No iepriekš minētā secināms, ka Sabiedrības Statūtos ir ietverti divi savstarpēji izslēdzoši noteikumi par lēmumu pieņemšanu par valdes un/vai to locekļu atsaukšanu, t.i. Statūtu 1.10. punktā noteikts, ka lēmums par minēto jautājumu tiek pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk par trim ceturtdaļām no kopsapulcē klātesošajiem biedriem, savukārt 1.11. punktā par to pašu jautājumu lēmums pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no visu Sabiedrības biedru skaita. Juridiskajā literatūrā[3] norādīts, ka statūti ir privāttiesību iekšējais normatīvai akts, kurš saista sabiedrību uz iekšieni, bet nesaista trešo personu. Tāpat juridiskajā literatūrā[4] norādīts, ka juridisko personu dibinātājiem (tai skaitā personu apvienību dibinātājiem) jāpieņem dibināšanas lēmums vai līgums, kā arī jāpieņem statūti, kas pēc savas juridiskās dabas ir tiesiskie darījumi. Saskaņā ar Civillikuma 1506.pantu pavisam tumši un nesaprotami, kā arī tieši sevī pretrunīgi gribas izteikumi nemaz nav iztulkojami, bet ir atzīstams par neesošiem. Izslēdzot no darījuma tieši sevī pretrunīgus izteikumus, pārējais darījums var palikt spēkā.
Ņemot vērā to, ka Statūtu VI sadaļas “Biedru kopsapulce” 1.10. un 1.11. punktos ir ietverti savstarpēji pretrunīgi noteikumi, kuri paredz atšķirīgu kvorumu lēmuma pieņemšanai par valdes un /vai to locekļu atsaukšanu, minētie punkti attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par valdes un/vai to locekļu atcelšanu ir izslēdzami jeb atzīstami par neesošiem. Šādā gadījumā paliek spēkā Statūtu 1.9. punktā noteiktais, ka biedru kopsapulce pieņem lēmumu par valdes un/vai to locekļu atcelšanu ar klātesošo biedru vienkāršu balsu vairākumu, kas izskatāmajā gadījumā arī ir noticis. Līdz ar to Reģistra galvenajam valsts notāram nav pamata atcelt Pirmo lēmumu daļā par Iesniedzēju atbrīvošanu no amata, pamatojoties uz Pirmajā un Otrajā iesniegumā norādīto argumentu, ka Reģistra valsts notārs nav ievērojis Statūtu VI sadaļas “Biedru kopsapulce” 1.11. punktā noteikto.
[11] Savukārt attiecībā par Iesniedzēju norādīto argumentu, ka nav saprotams, uz kāda tiesiska pamata Iesniedzēji ir atbrīvoti no valdes locekļa amata, ņemot vērā to, ka Protokolā pieņemts lēmums par Iesniedzēju atbrīvošanu no valdes priekšsēdētāja amata (sk. [5]), norādāms sekojošais.
Kooperatīvo sabiedrību likuma 40.panta pirmajā daļā cita starpā noteikts, ka biedru kopsapulces protokolā norādāma informācija par darba kārtības jautājumiem, balsošanas rezultātiem, norādot attiecībā uz katru lēmumu nodoto “par” balsu skaitu un pieņemtos lēmumus.
Izskatāmajā gadījumā Sabiedrība iesniegusi Protokolu, kurā kā pirmais darba kārtības jautājums norādīts “Sabiedrības valdes un to locekļu atsaukšana” zemāk uzskaitot katra valdes locekļa (Iesniedzēju) un valdes priekšsēdētāja (K. A.) vārdu un uzvārdu. Darba kārtības jautājumu balsošanas rezultātu sadaļā, atkārtoti norādīts izskatāmais darba kārtības jautājums, kurā norādīts katra Sabiedrības valdes locekļa (Iesniedzēju) un valdes priekšsēdētāja (K. A.) vārds un uzvārds un balsojuma rezultāts, norādot nodoto “par” un “pret” balsu skaitu. Savukārt norādot pieņemtos lēmumus, kas izriet no balsošanas rezultāta gan Iesniedzējiem, gan K. A. norādīts, ka viņi atsaukti no Sabiedrības valdes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas. Līdz ar to konstatējams, ka izskatāmajā gadījumā Protokolā kļūdaini norādīts Iesniedzēju ieņemamais amats lēmumu sadaļā. Senāts ir norādījis[5], ka tiesību normas par dokumentu noformēšanu ir vērstas uz to, lai ļautu dokumenta saņēmējam pārliecināties, ka dokumentā atspoguļota tā patiesā autora griba. Arī pārspīlētas prasības šādu mērķi sasniedz, taču pārsniedz saprātīgu robežu, kad izvēlētais līdzeklis vairs nav samērojams ar mērķi un kļūst par nepamatotu ierobežojumu. Izskatāmajā gadījumā nav šaubu, ka biedru kopsapulce ir vēlējusies atbrīvot Sabiedrības valdi, papildus norādot katra valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja vārdu un uzvārdu. Tāpat Protokolā gan darba kārtības jautājumā, gan balsošanas sadaļā ir korekti norādīts katra Iesniedzēja amats sabiedrībā (valdes loceklis). Tikai balsojumu rezultātu apkopošanas jeb lēmumu sadaļā ir ieviesusies kļūda visiem Sabiedrības valdes locekļiem norādot valdes priekšsēdētāja amatu. Tomēr jāņem vērā, ka izskatāmajā gadījumā minētā neprecizitāte nav uzskatāma par tik būtisku, lai tā ietekmētu pieņemtā lēmuma saturu. Prasība labot šo neprecizitāti būtu nesamērīga un neatbilstoša labas pārvaldības principam, tiesību normu saprātīgas piemērošanas principam u.c. tiesību principiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tas vien, ka Protokolā vienā no sadaļām norādīts, ka Iesniedzēji tiek atbrīvoti no valdes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas, neietekmē to, ka no Protokola nepārprotami ir secināms, ka Sabiedrības biedru kopsapulce izskatīja jautājumu par Sabiedrības valdes atcelšanu un vairākkārt pareizi norādījuši Iesniedzēju amatu – valdes loceklis. Attiecīgi Reģistra galvenajam valsts notāram nav pamata atcelt Pirmo lēmumu daļā, ar kuru reģistrēta Iesniedzēju atbrīvošana no valdes.
[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām.
Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka izskatot iesniegtos dokumentus, Reģistra valsts notārs pārbauda, vai:
1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā;
2) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā, ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;
3) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.
Ja, pārbaudot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, Reģistra valsts notārs konstatē, ka ir ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, Reģistra valsts notārs saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta trešās daļas 1.punktu pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai).
Izskatāmajā gadījumā Sabiedrība ir iesniegusi visus dokumentus, kas pamato Pieteikumā norādītās izmaiņas. Sabiedrības iesniegtie dokumenti pilnībā atbilst normatīvo aktu prasībām, arī citi tiesiski šķēršļi reģistrācijai nepastāv, tāpēc Reģistra galvenajam valsts notāram nav tiesiska pamata atcelt Pirmo lēmumu daļā, ar kuru reģistrēta Iesniedzēju atbrīvošana no Sabiedrības valdes, kā arī statūtu grozījumi un A. V. iecelšanu valdē. Tāpat Reģistra galvenajam valsts notāram nav pamata atzīt par prettiesisku Pirmo lēmumu daļā par M. C. un L. M. iecelšanu valdē.
Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Kooperatīvo sabiedrību likuma 30.pantu, 31.panta pirmās daļas 5. un 8. punktu, 32.pantu, 37.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu, 38.panta ceturto un piekto daļu, 40.panta pirmo daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmo daļu, otro daļu un trešās daļas 1.punktu, 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 70.panta trešo daļu, 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu un 84.pantu,
1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2026.gada 22.janvāra lēmumu Nr.6-5/2798 daļā, ar kuru uzņēmumu reģistra žurnālā izdarīts ieraksts par Iesniedzēju atbrīvošanu no valdes un A. V. iecelšana valdē, kā arī reģistrētas izmaiņas Sabiedrības statūtos;
2. Atzīt par tiesisku Reģistra valsts notāra 2026.gada 22.janvāra lēmumu Nr.6-5/2798 daļā, ar kuru uzņēmumu reģistra žurnālā izdarīts ieraksts par M. C. un L. M. iecelšana valdē;
3. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējiem.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19. pantu, Administratīvā procesa likuma 188. panta pirmo daļu, 189. panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19. pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Galvenā valsts notāre L.Letiņa
[1] Par Kredītiestāžu likuma 59.5 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam: Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2010-71-01 (14.3. punkts). Latvijas Vēstnesis, 21.10.2011. Nr.167 (4565).
[2] Augstākās tiesas 2004. gada 28. janvāra spriedums lietā Nr.SKC-31; 2005. gada 15. februāra spriedums lietā Nr. SKA-27; 2007. gada 19. februāra spriedums lietā Nr. SKA-5/2007; 2008. gada 14. februāra spriedums Nr. SKA 30/2008; 2010. gada 18. marta spriedums lietā Nr.SKA-69/2010.
[3]Strupišs A., Komerclikuma komentāri III. B daļa. Komersanti. XI sadaļa. Kapitālsabiedrības. Rīga: A.Strupiša juridiskais birojs, 2003, 49.lpp.
[4] Balodis K. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 91.lpp., 100.lpp., 172.lpp. un 237.lpp.
[5] Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 18.marta spriedums lietā Nr. SKA-69/2010.