Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu
Izskatot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "ZIEPNIEKKALNS", vienotais reģistrācijas Nr.40003115780 (turpmāk – Sabiedrība), 2026.gada 1.jūnija iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),
[1] 2026.gada 13.maijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības 2026.gada 13.maija pieteikums (turpmāk – Pirmais pieteikums) statūtu grozījumu un valdes ierakstīšanai uzņēmumu reģistra žurnālā.
Pirmajam pieteikumam pievienota Sabiedrības 2026.gada 21.marta biedru kopsapulces protokola Nr.1 (turpmāk – Pirmais protokols) neapliecināta kopija un 2026.gada 9.maija biedru kopsapulces 2026.gada 21.marta turpinājuma protokola Nr.2 (turpmāk – Otrais protokols) neapliecināta kopija, kā arī valdes locekļu L. K. un A. K. 2026.gada 13.maija iesniegumi, kuros apliecina piekrišanu būt par valdes locekli, kas sagatavoti kā neapliecinātas kopijas.
Atbilstoši Pirmā protokola neapliecinātajā kopijā norādītajam balsojumam statūtu grozījumi netiek pieņemti, bet par izmaiņām valdes sastāvā netiek lemts.
Pirmā protokola neapliecinātajā kopijā norādīts arī sekojošais: pēc minētās informācijas sniegšanas būtiska daļa sapulces dalībnieku pameta sapulces norises vietu pirms balsojuma veikšanas. Līdz ar to sapulces turpināšanas brīdī vairs netika nodrošināts statūtos neteiktais kvorums, kas nepieciešams biedru kopsapulces lemttiesīgumam. Ņemot vērā kvoruma neesamību, sapulce zaudēja lemttiesību un nebija tiesīga pieņemt lēmumus, tai skaitā veikt balsojumu par sapulces tupināšanu vai pārtraukšanu. Pamatojoties uz minētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, balsojums par piedāvātajiem variantiem netika veikts un sapulces vadītāja pasludināja sapulces pārtraukumu.
Otrā protokola neapliecinātajā kopijā norādīts, ka par 2026.gada 9.maija biedru kopsapulci paziņots 2026.gada 27.aprīlī. Atbilstoši Otrā protokolā neapliecinātajā kopijā norādītajam balsojumam grozīti Sabiedrības statūti un valdē ievēlēta I. K., A. Š. un A. Č., savukārt L. K. un A. K. valdē nav ievēlēti. Vienlaikus Pirmajā pieteikumā L. K. un A. K. pieteikti ierakstīšanai uzņēmumu reģistra žurnālā kā valdes locekļi.
[2] 2026.gada 20.maijā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.21-6/39827 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) atlikt izmaiņu ierakstīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem:
[2.1] Reģistrā iesniegts Otrais protokols, kas noformēts kā 2026.gada 21.marta biedru kopsapulces turpinājums. Taču 2026.gada 21.marta biedru kopsapulcē netika pieņemti lēmumi par izmaiņām valdes sastāvā un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšanu, kā arī sapulces norisē netika pieņemts lēmums par pārtraukuma izsludināšanu un sapulces turpināšanu citā datumā. Tā kā biedru kopsapulce 2026.gada 21.martā tika slēgta un lēmums par tās pārtraukšanu un pārcelšanu netika protokolēts, šī sapulce ir uzskatāma par slēgtu. Tādējādi jebkāda nākamā sapulce, arī 2026.gada 9.maija biedru kopapulce, pēc būtības ir jauna biedru kopsapulce, nevis turpinājums. Lai apspriestu minētos jautājumus un pieņemtu lēmumu, valdei saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma panta prasībām bija jāsasauc jauna biedru kopsapulce, paziņojot biedriem vismaz 30 dienas iepriekš. Attiecīgi sasaucama jauna biedru kopsapulce, kopsapulces sasaukšanā ievērojot Kooperatīvo sabiedrību likumā un statūtos noteikto 30 dienu sasaukšanas termiņu;
[2.2] Reģistrā iesniegta Otrā protokola neapliecināta kopija. Arī valdes locekļu L. K. un A. K. 2026.gada 15.maija iesniegumi, kurā apliecina piekrišanu būt par valdes locekli, sagatavoti kā neapliecinātas kopijas. Attiecīgi iesniedzami biedru kopsapulces protokola un valdes locekļu iesniegumu orģināli vai normatīvo aktu kārtībā apliecinātas kopijas;
[2.3] ar Pirmo pieteikumu valdes locekļa amatā tiek iecelti L. K. un A. K. Taču minētās personas ar biedru kopsapulces lēmumu netika ieceltas valdes locekļu amatā, līdz ar to pieteikuma veidlapas 3.punktā nav jāpiesaka minēto personu iecelšanu valdes locekļu amatā. Attiecīgi pieteikuma veidlapas 3.punktā valdes locekļu amatā piesakāmas tās personas, kuras saskaņā ar biedru kopsapulces lēmumu ir ieceltas valdes locekļa amatā;
[2.4] iesniegto 2026.gada 9.maija statūtu 1.2.apakšpunktā norādīts, ka Sabiedrības iekšējos sarakstes dokumentos, kā arī tās pārvaldes institūciju un darbinieku savstarpējā saziņā atļauts lietot nosaukumu – DzĪKS “ZIEPNIEKKALNS”. Kooperatīvo sabiedrību likums neaizliedz sabiedrībai lietot tās nosaukuma saīsinājumu un attiecīgi to norādīt sabiedrības statūtos, tomēr norādei, ka tas ir sabiedrības statūtos norādītā nosaukuma saīsinājums, ir jābūt nepārprotamai, lai no sabiedrības statūtiem neizrietētu, ka sabiedrībai ir divi nosaukumi, t.i., pilnais nosaukums un saīsinātais nosaukums. Attiecīgi precizējams Sabiedrības 2026.gada 9.maija statūtu 1.2.apakšpunkts, norādot, ka nosaukums DzĪKS “ZIEPNIEKKALNS” ir saīsinātais nosaukums.
[3] 2026.gada 2.jūnijā Reģistrā saņemts precizēts Sabiedrības 2026.gada 1.jūnija pieteikums (turpmāk – Otrais pieteikums), t.i., kā valdes locekļi ierakstīšanai uzņēmumu reģistra žurnālā pieteikti I. K., A. Š. un A. Č. Otrajam pieteikumam pievienotas Pirmā un Otrā protokola normatīvo aktu kārtībā apliecinātas kopijas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir novērsti [2.2] un [2.3] apakšpunktā norādītie trūkumi.
[4] 2026.gada 2.jūnijā Reģistrā saņemts arī Iesniegums, kurā, norādot, ka Apstrīdētais lēmums ir nepamatots un nelikumīgs, lūgts to atcelt, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem:
[4.1] biedri par 2026.gada 21.marta biedru kopsapulci tika informēti jau 2026.gada 22.janvārī, savukārt 2026.gada 9.martā tika nosūtīts precizēts paziņojums ar darba kārtību un balsošanas kārtību, kurā īpaši uzsvērta iespēja balsot rakstiski un elektroniski pirms sapulces, tādējādi šie biedri saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 36.¹ panta sesto daļu bija uzskatāmi par kopsapulcē klātesošiem, tādējādi fiziski klātesošie 2026.gada 21.martā nevarēja vienpersoniski lemt par procesuālu jautājumu, kas skar arī attālināti balsojušo tiesības; 2026.gada 21.martā, pieņemot lēmumu apvienot valdes priekšsēdētāja un pārvaldnieka amatus, radās objektīva nepieciešamība precizēt kandidātu atbilstību Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13.panta prasībām, tāpēc sapulces turpināšana bez šo prasību precizēšanas nebija tiesiski iespējama un biedru kopsapulce pamatoti tika pārtraukta, 2026.gada 25.martā biedriem paziņojot par neizskatīto jautājumu balsu anulēšanu un to pārcelšanu, bet 2026.gada 27.aprīlī atkārtoti informējot par 2026.gada 9.maija biedru kopsapulces norisi, kurā tika skatīti tikai tie jautājumi, kas jau bija iekļauti sākotnējā darba kārtībā un par kuriem biedri tika savlaicīgi informēti, kā arī norādot, ka iespējams balsot pirms biedru kopsapulces; Kooperatīvo sabiedrību likums neparedz obligātu formālu balsojumu par pārtraukuma izsludināšanu, Reģistra kompetencē neietilpst vērtēt biedru kopsapulces faktiskos apstākļus, un Apstrīdētais lēmums ir pārmērīgi formāls, ignorējot, ka Sabiedrība nodrošināja biedru vienlīdzību, attālināti balsojušo tiesību aizsardzību, informētu lēmumu pieņemšanu un normatīvo aktu ievērošanu;
[4.2] Kooperatīvo sabiedrību likuma 33.panta pirmā daļā noteikts, ka paziņojums par biedru kopsapulces sasaukšanu biedriem jānosūta vismaz 30 dienas iepriekš, un Sabiedrība šo prasību ievēroja, jo paziņojums par 2026.gada 21.marta biedru kopsapulci biedriem tika nosūtīts jau 2026.gada 22.janvārī, turklāt šajā paziņojumā bija iekļauti visi būtiskie jautājumi, kas vēlāk tika izskatīti 2026.gada 9.maijā kā neizskatītie darba kārtības jautājumi (statūtu grozījumi, valdes un revīzijas institūciju ievēlēšana), un biedri par šo turpinājumu tika papildus informēti 2026.gada 25.martā un atkārtoti 2026.gada 27.aprīlī, tādēļ nav pamatots Apstrīdētajā lēmumā ietvertais secinājums, ka 2026.gada 9.maijam būtu piemērojama jaunas biedru kopsapulces sasaukšanas procedūra, jo 33.panta mērķis ir nodrošināt biedru informētību un iespēju sagatavoties, nevis mehāniski liegt turpināt objektīvu iemeslu dēļ neizskatītu jautājumu izskatīšanu;
[4.3] Kooperatīvo sabiedrību likuma 41.panta pirmā daļa paredz lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu tikai tad, ja ir pieļauts būtisks pārkāpums, kas ietekmējis biedru tiesības, taču konkrētajā gadījumā šāds tiesību aizskārums nav konstatējams, jo biedri savlaicīgi saņēma informāciju par 2026.gada 21.marta biedru kopsapulci un tās darba kārtību, varēja iepazīties ar materiāliem, izvirzīt kandidātus, piedalīties un balsot, tostarp pirms biedru kopsapulces, un tika nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem biedriem; pēc lēmuma par valdes priekšsēdētāja un pārvaldnieka amata apvienošanu Sabiedrība pamatoti pārtrauca balsošanu, precizēja kandidātu prasības, anulēja iepriekš nodotās balsis par neizskatītajiem jautājumiem un nodrošināja visiem biedriem atkārtotu iespēju balsot 2026.gada 9.maijā, kur netika skatīti jauni vai nepaziņoti jautājumi, tādējādi Sabiedrības rīcība atbilda biedru tiesību aizsardzības un labas pārvaldības principiem, savukārt Apstrīdētajā lēmumā nav veikts izvērtējums, kuram biedram un kādas tiesības tika ierobežotas;
[4.4] saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.pantu Reģistra kompetence aprobežojas ar iesniegto dokumentu formālās atbilstības pārbaudi un tas nav tiesīgs vērtēt biedru kopsapulces faktiskos norises apstākļus vai izšķirt privāttiesiskus strīdus. Reģistra praksē un Senāta judikatūrā konsekventi ir atzīts, ka biedru kopsapulces faktisko norisi, biedru rīcību un procesuālos apstākļus vērtē tiesa, nevis Reģistrs. Apstrīdētajā lēmumā ir izdarīti secinājumi par 2026.gada 21.marta biedru kopsapulces faktisko norisi, proti, ka biedru kopsapulce esot bijusi slēgta, nevis pārtraukta, un ka 2026.gada 9.maija sapulce vairs nevarot būt tās turpinājums. Šāds secinājums nav balstīts uz tiešu normatīvo aktu aizliegumu, bet gan uz pieņēmumu par biedru kopsapulces faktisko norisi. Līdz ar to ar šādu vērtējumu Reģistrs ir pārsniedzis kompetences robežas;
[4.5] Kooperatīvo sabiedrību likuma 31.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēts, ka valdes locekļu ievēlēšana ir biedru kopsapulces kompetencē, un 2026.gada 21.maija vēstulē Nr.2- 5n/5342 Reģistrs ir skaidrojis, ka valdes loceklis ir uzskatāms par ievēlētu, ja par viņu nobalsojis klātesošo biedru balsu vairākums, pat ja valde nav ievēlēta pilnā statūtos paredzētajā sastāvā. No tā izriet, ka Reģistram ir jāreģistrē tie valdes locekļi un valdes priekšsēdētājs, kuri saņēmuši nepieciešamo balsu vairākumu, un tas, ka citi kandidāti balsu vairākumu nav ieguvuši, nevar būt pamats atteikt reģistrāciju. Pretējs secinājums neatbilstu Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta sestajai daļai, kas paredz, ka kopsapulces lēmums par valdes locekļu ievēlēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi;
[4.6] 2026.gada 9.maija statūtu 1.2.apakšpunktā nav noteikts Sabiedrības otrs vai alternatīvs nosaukums, bet tikai paredzēts iekšējā saziņā izmantojams saīsinājums, kas neietekmē Sabiedrības oficiālo nosaukumu ārējās tiesiskajās attiecībās. Minētais saīsinājums ir izmantojams vienīgi iekšējās lietvedības vajadzībām, tādēļ tas nerada jaunu reģistrējamu nosaukumu un nevar maldināt trešās personas, jo tā lietošana statūtos ir skaidri ierobežota. Līdz ar to tas nav uzskatāms par tiesisku trūkumu Kooperatīvo sabiedrību likuma izpratnē un nevar būt pamats atteikt statūtu jaunās redakcijas reģistrāciju.
[5] 2026.gada 12.jūnijā Reģistra valsts notārs, izskatot Otro pieteikumu (sk.[3]), saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.panta otro daļu pieņēma lēmumu Nr.2-5n/6113 pagarināt dokumentu izskatīšanas termiņu līdz 2026.gada 12.jūlijam.
Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pirmo un Otro pieteikumu un tiem pievienotos dokumentus, Apstrīdēto lēmumu, kā arī Iesniegumu,
[6] Kooperatīvo sabiedrību likuma 40.panta pirmajā daļā noteikts, ka biedru kopsapulces gaita tiek protokolēta. Protokolā norāda: 1) sabiedrības nosaukumu; 2) institūciju (personu), kura sasauc kopsapulci; 3) kopsapulces norises vietu un laiku; 4) laiku, kad paziņots par kopsapulces sasaukšanu, un paziņošanas veidu; 5) sabiedrības kopējo balsstiesīgo biedru skaitu; 6) pārstāvju skaitu, kāds nepieciešams, lai būtu pārstāvēti visi biedri (ja sasaukta pārstāvju sapulce); 7) kopsapulcē klātesošo biedru skaitu; 8) darba kārtības jautājumus; 9) balsošanas rezultātus, norādot attiecībā uz katru lēmumu nodoto "par" balsu skaitu; 10) pieņemtos lēmumus; 11) kopsapulces vadītāju un protokolētāju. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka, ja, pieņemot biedru kopsapulces lēmumu, nepieciešams pieteikt izmaiņas uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstos vai pieteikt dokumentu reģistrāciju, Reģistram iesniedz biedru kopsapulces protokolu vai tā atvasinājumu. Savukārt likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka, izskatot iesniegtos dokumentus, Reģistra valsts notārs pārbauda, vai dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu Reģistra žurnālā, ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Reģistra valsts notārs pārbauda iesniedzamā biedru kopsapulces protokola atbilstību Kooperatīvo sabiedrību likuma 40.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.
Izskatāmajā gadījumā Pirmajā protokolā norādīts, ka, ņemot vērā kvoruma neesamību, sapulce zaudēja lemttiesību un nebija tiesīga pieņemt lēmumus, tai skaitā veikt balsojumu par sapulces tupināšanu vai pārtraukšanu, un sapulces vadītāja pasludināja sapulces pārtraukumu (sk.[1]).
Tādējādi atbilstoši Pirmajā protokolā norādītajam nevis biedru kopsapulce pieņēma lēmumu par biedru kopsapulces pārtraukšanu, norādot ziņas par to biedru kopsapulces protokolā atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 40.panta pirmās daļas 9. un 10.punktā noteiktajam, bet gan sapulces vadītāja pasludināja sapulces pārtraukumu, t.i., Pirmajā protokolā nav minēts, ka biedri būtu pieņēmuši lēmumu pārtraukt biedru kopsapulci, vienlaikus atspoguļojot biedru balsošanas rezultātus par sapulces pārtraukšanu, norādot nodoto "par" balsu skaitu. Tāpat arī biedri nav pieņēmuši lēmumu par biedru kopsapulces turpināšanu citā datumā, un netika arī pieņemti lēmumi par izmaiņām valdes sastāvā un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšanu. Tieši pretēji – Pirmajā protokolā ir norādīts, ka būtiska daļa sapulces dalībnieku pameta sapulces norises vietu pirms balsojuma veikšanas, kā rezultātā biedru kopsapulce zaudēja lemttiesību un nebija tiesīga pieņemt lēmumus, tai skaitā veikt balsojumu par sapulces tupināšanu vai pārtraukšanu.
Tādējādi, ņemot vērā, ka biedru kopsapulcē lēmumus pieņem biedri, par to attiecīgi balsojot un norādot to protokolā atbilstoši iepriekš minētajai normai, nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz [4.1] apakšpunktā minēto argumentu, ka Kooperatīvo sabiedrību likums neparedz obligātu formālu balsojumu par pārtraukuma izsludināšanu, un [4.4] apakšpunktā minēto argumentu, ka Apstrīdētais lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz biedru kopsapulces faktisko norisi.
[7] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta otrajā daļā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistrā iesniegtie dokumenti. Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai. Gan Satversmes tiesa[1], gan arī Augstākā tiesa vairākkārt ir atzinusi[2], ka Reģistrs pārbauda dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus. Juridiskajā literatūrā[3] norādīts, ka Reģistra valsts notārs nav tiesīgs izdarīt pieņēmumu, ka reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai, kaut arī ir ieinteresētās personas, kas tā apgalvo. Reģistra valsts notāram nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus vai vērtēt pierādījumus šādā strīdā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Reģistrs nav tiesīgs pārbaudīt [4.1] un [4.2] apakšpunktā minēto par paziņojumu saturu, to izsūtīšanas faktiskajiem apstākļiem, kā arī Sabiedrības rīcību biedru vienlīdzības nodrošināšanā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz [4.1] un [4.2] apakšpunktā minētajiem argumentiem.
[8] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” vispārīgajiem noteikumiem Reģistra darbības mērķis ir veikt šajā likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, [4.3] apakšpunktā pareizi norādīts, ka Apstrīdētajā lēmumā nav veikts izvērtējums, kuram biedram un kādas tiesības tika ierobežotas, jo atbilstoši pareizi citētajai, bet nepareizi interpretētajai normai, proti, Kooperatīvo sabiedrību likuma 41.pantam, minētais ir tiesas kompetencē, t.i., Reģistrs nav tiesīgs pārbaudīt biedru tiesību aizskārumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz [4.3] apakšpunktā minēto argumentu.
[9] Kā jau norādīts iepriekš, atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 40.panta pirmās daļas 3., 9. un 10.punktam protokolā cita starpā norāda biedru kopsapulces norises vietu un laiku, balsošanas rezultātus, norādot attiecībā uz katru lēmumu nodoto "par" balsu skaitu, un pieņemtos lēmumus. Savukārt Kooperatīvo sabiedrību likuma 33.panta pirmajā daļā noteikts, ka paziņojumu par biedru kopsapulces sasaukšanu valde rakstveidā dara zināmu visiem biedriem vismaz 30 dienas pirms biedru kopsapulces.
Izskatāmajā gadījumā Pirmajā protokolā nav norādīts, ka biedri būtu pieņēmuši lēmumu pārtraukt biedru kopsapulci, vienlaikus atspoguļojot biedru balsošanas rezultātus par biedru kopsapulces pārtraukšanu, norādot nodoto "par" balsu skaitu, tāpat arī biedri nav pieņēmuši lēmumu par biedru kopsapulces turpināšanu citā datumā, kā arī nav pieņemti lēmumi par izmaiņām valdes sastāvā un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšanu. Tāpat izskatāmajā gadījumā Otrajā protokolā norādīts, ka par 2026.gada 9.maija biedru kopsapulci paziņots 2026.gada 27.aprīlī, t.i., neievērojot iepriekš minētajā normā noteikto termiņu. Līdz ar to no Pirmā protokola izriet, ka 2026.gada 21.marta biedru kopsapulce netika pārtraukta normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, kā rezultātā 2026.gada 9.maija biedru kopsapulce nevar būt tās turpinājums. Bet no Otrā protokola izriet, ka par 2026.gada 9.maija biedru kopsapulci netika paziņots atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 33.panta pirmajā daļā noteiktajam (sk.[1]).
Tādējādi, ņemot vērā, ka no Otrā protokola izriet, ka Sabiedrības 2026.gada 9.maija biedru kopsapulce nav sasaukta normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, proti, nav sasaukta ievērojot Kooperatīvo sabiedrību likuma 33.panta pirmajā daļā noteikto, ka paziņojumu par biedru kopsapulces sasaukšanu valde rakstveidā dara zināmu visiem biedriem vismaz 30 dienas pirms biedru kopsapulces, minētajā biedru kopsapulcē pieņemtie lēmumi, tostarp par valdes ievēlēšanu, nav tiesiski, t.i., ņemot vērā, ka ir pārkāpta biedru kopsapulces sasaukšanas kārtība, minētajā biedru kopsapulcē pieņemtie lēmumi, tostarp par izmaiņām valdes sastāvā, nav uzskatāmi par pieņemtiem. Tādējādi atteikums reģistrēt I. K., A. Š. un A. Č. kā valdes locekļus nav saistīts ar to, ka L. K. un A. K. balsu vairākumu nav ieguvuši, bet gan ar Otrajā protokolā norādītajām ziņām par biedru kopsapulces 30 dienu sasaukšanas termiņa neievērošanu, saskaņā ar kurām valdes ievēlēšana kā tāda nav tiesiska (sk.[2.1]), kā arī ar Pirmajā pieteikumā pieteiktajām izmaiņām, t.i., ne tikai I. K., A. Š. un A. Č. pieteikšanu ierakstīšanai uzņēmumu reģistra žurnālā kā valdes locekļus, bet arī L. K. un A. K. pieteikšanu ierakstīšanai uzņēmumu reģistra žurnālā kā valdes locekļus (sk.[2.3]).
Papildus norādāms, ka Sabiedrība Otrajā pieteikumā L. K. un A. K. nepiesaka ierakstīšanai uzņēmumu reģistra žurnālā kā valdes locekļus, tādējādi novēršot [2.3] apakšpunktā minēto trūkumu (sk.[3]). Līdz ar to šobrīd šķērslis I. K., A. Š. un A. Č. ierakstīšanai uzņēmumu reģistra žurnālā kā valdes locekļiem ir Otrajā protokolā norādītās ziņas par biedru kopsapulces 30 dienu sasaukšanas termiņa neievērošanu, t.i., lēmuma par valdes ievēlēšanu pieņemšanas kārtības neievērošana.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz [4.5] apakšpunktā minēto argumentu.
[10] Kooperatīvo sabiedrību likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka sabiedrības statūtos cita starpā norāda sabiedrības nosaukumu. Attiecīgi no Kooperatīvo sabiedrību likuma izriet, ka sabiedrībai nav aizliegts lietot tās nosaukuma saīsinājumu un attiecīgi to norādīt sabiedrības statūtos, tomēr norādei, ka tas ir sabiedrības statūtos norādītā nosaukuma saīsinājums, ir jābūt nepārprotamai.
Iesniegto 2026.gada 9.maija statūtu 1.2.apakšpunktā norādīts, ka Sabiedrības iekšējos sarakstes dokumentos, kā arī tās pārvaldes institūciju un darbinieku savstarpējā saziņā atļauts lietot nosaukumu – DzĪKS “ZIEPNIEKKALNS”, nenorādot, ka tas ir Sabiedrības nosaukuma saīsinājums.
Izskatāmajā gadījumā Apstrīdētajā lēmumā pareizi konstatēts, ka atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likumam sabiedrībai nav aizliegts lietot tās nosaukuma saīsinājumu un attiecīgi to norādīt sabiedrības statūtos un ka norādei, ka tas ir sabiedrības statūtos norādītā nosaukuma saīsinājums, ir jābūt nepārprotamai, lai no sabiedrības statūtiem neizrietētu, ka sabiedrībai ir divi nosaukumi, t.i., pilnais nosaukums un saīsinātais nosaukums. Vienlaikus Apstrīdētajā lēmumā norādītais, ka precizējams Sabiedrības 2026.gada 9.maija statūtu 1.2.apakšpunkts, norādot, ka nosaukums DzĪKS “ZIEPNIEKKALNS” ir saīsinātais nosaukums, ir pretrunā iepriekš tajā pašā lēmumā secinātajam, ka no sabiedrības statūtiem nedrīkst izrietēt, ka sabiedrībai ir pilnais nosaukums un saīsinātais nosaukums. Ņemot vērā iepriekš minēto, Apstrīdētajā lēmumā konstatētais norādījums, ka precizējams Sabiedrības 2026.gada 9.maija statūtu 1.2.apakšpunkts, norādot, ka nosaukums DzĪKS “ZIEPNIEKKALNS” ir saīsinātais nosaukums, lai arī ir neprecīzs, nav novedis pie kļūdas, jo minētajā lēmumā pareizi konstatēts, ka no sabiedrības statūtiem nedrīkst izrietēt, ka sabiedrībai ir divi nosaukumi, t.i., pilnais nosaukums un saīsinātais nosaukums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tā kā izskatāmajā gadījumā 2026.gada 9.maija statūtos nav norādes, ka DzĪKS “ZIEPNIEKKALNS” ir Sabiedrības statūtos norādītā nosaukuma saīsinājums, precizējams Sabiedrības 2026.gada 9.maija statūtu 1.2.apakšpunkts, norādot, ka nosaukums DzĪKS “ZIEPNIEKKALNS” ir Sabiedrības nosaukuma saīsinājums, kā tas arī ir apliecināts Iesniegumā (sk.[4.6]).
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz [4.6] apakšpunktā minēto argumentu.
[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:
1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā;
2) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā, ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;
3) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta trešās daļas 2.punktu, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par mēnesi. Ja dokumenti, kuros trūkumi novērsti, tiek iesniegti pēc lēmumā norādītā termiņa, atkārtoti jāmaksā valsts nodeva.
Ņemot vērā to, ka nav tikusi ievērota lēmumu pieņemšanas kārtība un 2026.gada 9.maija statūtos nav norādes, ka DzĪKS “ZIEPNIEKKALNS” ir Sabiedrības statūtos norādītā nosaukuma saīsinājums, ne Reģistra valsts notāram Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī, ne Reģistra galvenajam valsts notāram šobrīd nav tiesiska pamata izdarīt ierakstu par izmaiņām Sabiedrības statūtos un amatpersonu sastāvā.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka ir novērsti [2.2] un [2.3] apakšpunktā norādītie trūkumi (sk.[3]), pagarināms termiņš pārējo Apstrīdētajā lēmumā norādīto trūkumu novēršanai, proti, Sabiedrībai nepieciešams iesniegt biedru kopsapulces protokolu, no kura izriet, ka biedru kopsapulce ir sasaukta vismaz 30 dienas pirms biedru kopsapulces, un iesniedzamajos statūtos norādāms, ka DzĪKS “ZIEPNIEKKALNS” ir Sabiedrības nosaukuma saīsinājums (sk.[2.1] un [2.4]).
Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Kooperatīvo sabiedrību likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktu, 33.panta pirmo daļu, 40.panta pirmo un otro daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmo un otro daļu un trešās daļas 2.punktu, kā arī Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu,
1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2026.gada 20.maija lēmumu Nr.21-6/39827;
2. Pagarināt Apstrīdētajā lēmumā norādīto termiņu trūkumu (sk.[2.1] un [2.4]) novēršanai līdz 2026.gada 24.septembrim;
3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Galvenā valsts notāre L.Letiņa
[1] Par Kredītiestāžu likuma 59.5 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam: Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2010-71-01 (14.3.apakšpunkts). Latvijas Vēstnesis, 21.10.2011. Nr.167 (4565).
[2] Augstākās tiesas 2004.gada 28.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-31; 2005.gada 15.februāra spriedums lietā Nr.SKA-27; 2007.gada 19.februāra spriedums lietā Nr.SKA-5/2007; 2008.gada 14.februāra spriedums Nr.SKA 30/2008; 2010.gada 18.marta spriedums lietā Nr.SKA-69/2010.
[3] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: Vēsture. Prakse. Komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 127.-136. un 336.-339.lpp.; skatīt arī: Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem. Jurista Vārds. 18.05.2010. Nr.20. (615).